Piekūna acs. Mišela Peivere

300x0_piekuna_acs_mazvaks.jpg

Šī ir trešā sērijas “Dievi un karotāji” grāmata, kurā lasītājs var sekot ārpusnieka Hīlasa un virspriesterienes meitas Pirras piedzīvojumiem. Nepārstāstīšu notikumus, bet pakavēšos pie epizodēm, kas mani aizkustināja visvairāk.

Darbība norisinās Keftiu salā, kur Hīlass ieradies meklēt savu draudzeni, virspriesterienes meitu Pirru un jauno lauveni Postažu. Sala nelīdzinās tai, kādu to savos stāstījumos bija raksturojusi Pirra – visur valda posts, mēris, bads, netīrība un aukstums. Perifāss, kurš salā ieradās kopā ar Hīlasu atsakās doties mēra skartajā zemē un Hīlass savos meklējumos dodas viens. Viņš redz postu, kas piemeklējis vietējos ļaudis, viņu pārsteidz tas, ka viņš redz rēgus mēra skartajos namos un mēri kā melnu spietu. Šīs pārdabiskās spējas viņam radušās pēc Uguns Pavēlnieces pieskāriena kā viņš to nosauc. Arī mūsdienās gaišreģu spējas cilvēkam var parādīties pēc zibens spēriena, tātad arī senatnē bija cilvēki, kuri ne tikai piedzima ar gaišreģa spējām, bet arī tās ieguva dzīves laikā. Pirra tiek raksturota kā spēcīga un tālredzīga personība, sastopoties Dievietes namā aci pret aci ar apbruņoto Telamonu, viņa tam saka: “Jūs, Vārnas, gan zināt, kā sacirst kaut ko gabalos, bet nespējat neko radīt paši. Vai tu esi iedomājies, ka vari mūs iekarot ar karotājiem?” Viņa ir gatava upurēt sevi, lai salas ļaudīm atkal uzspīdētu Saule. Grāmatas beigās, kad jaunieši gatavi doties tālāk uz Ēģipti, Pirra Hīlasam parādot bagātības, ko paņēmusi no mājām, atbild: “Tu man vienmēr saki, ka pirmais izdzīvošanas likums ir parūpēties par ēdienu un ūdeni. es spēru tikai soli tālāk”.

Man patīk, ka autore šajā sērijā parāda cilvēku saikni ar dabu, kaut arī viņi nespēj izskaidrot dabas parādības, bet viņi lieliski izprot dzīvnieku uzvedību, dzīvesveidu un instinktus. Mūsdienās par to ir vesela zooloģijas apakšnozare – dzīvnieku etoloģija.  Jūzerrefs par piekūnu saka: “Piekūni ir lepni un viegli aizvainojami. Tos nevar pieradināt un nevar sodīt, lai piespiestu paklausīt. Var tikai iegūt to uzticību un pārliecināt palikt pie tevis.  Piekūns nekad nemēģinās tev izpatikt”. Otrs spilgtākais piemērs par dzīvnieku uzvedību ir ievainotās lauvenes Postažas tikšanās alā ar cilvēku (draugu Hīlasu), kurš centās viņai izvilkt iešauto bultu. Ievainota lauva ir gatava saplosīt ikvienu, jo īpaši cilvēku, ja kāds no cilvēkiem viņai ir nodarījis pāri. Kas uzvarēs dzīvnieka instinkts vai uzticība tam, kas tevi mīl?

Autore parāda arī seno cilvēku māņticību, kad Pirras vergs Jūzerrefs pieļauj domu, ka Atbalss atvedīs atpakaļ Sauli, kas ir pazudusi pēc briesmīgā Talakrejas izvirduma. Vienlaikus cilvēku ticību augstākiem spēkiem, dieviem, amuleti, kas viņus sargā: Jūzerrefam tas ir ēģiptieša wedjat amulets – svētā acs, kas piederēja dievam ar piekūna galvu.

Šī grāmata ir lielisks vēsturisks piedzīvojumu romāns jauniešiem, kurā autore prasmīgi savijusi dažādus vēsturiskos notikumus ar cilvēku likteņiem un cilvēku kā dabas sastāvdaļu.

mammai.jpg

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s