Laika spēles. Valdis Rūmnieks

200x200_laikaspeles.jpg

Latviešu autora Valda Rūmnieka darbs par Latvijas pusaudžiem, viņu piedzīvojumiem tepat Latvijā, Murjāņos un Rīgā. Galvenie tēli: 12 gadus vecais Andris,  viņa dvīņumāsa Gita, draugs Eidis ( 11 gadi).

Grāmata sastāv no diviem stāstiem: “Noslēpumainā atteka” un “Saules acs”, kuros galvenie tēli ir tie paši.  Murjāņos iedzīvotāji dalās īstajos murjāniešos, kuri Murjāņos mitinās visu gadu un vasarniekos, kas šeit pavada brīvdienas pie dabas, pie Gaujas. Andris ar dvīņumāsu Gitu pieder otrajiem, bet viņa vectēvs ar vecomāti piederēja  īstajiem murjāniešiem. Arī viņu draugs Eidis ir īstens vietējais.

Pirmajā stāstā viss sākās ar atrasto zvejas tīklu vectēva mājas bēniņos, kad bērni, neskatoties uz tēva iebildumiem, ka zvejot ar tīklu ir aizliegts, tomēr devās zvejā uz Gauju. Bērniem parādījās dīvains noreibums, tīkls tika ierauts tādā kā atvarā un pēc tam viņi to atguva saplosītu. Arī gleznotājs, kurš mitinās upē uz saliņas piedzīvo briesmīgus notikumus, rezultātā zaudējot savu suni un pats nokļūst ārstēšanas iestādē. Notikumu izmeklēšanā iesaistās biofiziķis Kārlis Briedis no Rīgas, kas sadarbojas ar zinātniekiem no ASV. Kā tika atrasts radījums, kurš uzbrucējus atvairīja ar ultraskaņu un izraisīja dīvainās parādības, lasītājs var izlasīt aizraujošā stāstā.

Atšķirībā no ārzemju autoru pusaudžu piedzīvojumu romāniem, lasot šo grāmatu, pusaudzis ne tikai seko līdzi galvenā varoņa gaitām, bet viņam arī ir iespēja ieskatīties Latvijas dabas burvībā, kas pilsētniekam iespējams ir pasveša, bet lauku bērnam uzjundīs siltas atmiņas par vasaru: “Ārā laidelējās sikspārņi, pļavā pie dīķa grieze tirkšķināja savu mūžīgo zobratu, un Gauja maigi vizēja spožajā un mazliet noslēpumainajā mēness gaismā”.

Otrs stāsts “Saules acs” stāsta par šo pašu trīs bērnu piedzīvojumiem Rīgā Teikas privātmājā un Murjāņos. Šajā stāstā ir mazliet vairāk nereālu lietu: bērnu rakstnieks samta Ūsa, kuram vajadzētu būt jau simts gadus vecam, bet viņš pēkšņi ierodas uz Zemes no kosmosa, lai palīdzētu Andim, Gitai un viņu vecākiem akmens diska meklējumos, Andra e-pasta sarakste ar kosmosā esošo samta Ūsu un pašā nobeigumā, kad misija izpildīta,  Samta Ūsas pārvietošanās uz citu dimensiju pa gaišszaļu gaismas staru. Samta Ūsas sacītais: “Viss ir relatīvs, arī laiks, un tā spēles – nebeidzamas” ir pamatā grāmatas nosaukumam. Grāmatā savijas realitāte – ielas Rīgā, bērnu skolas dzīve ar fantastiku – Samta Ūsu no citas planētas, plāksnīti, kas nosaka akmens diska atrašanās vietu un pašu maģisko akmens disku, kurš savas brīnumainās spējas saglabājis cauri gadsimtiem, bet Samta Ūsa grāmatas beigās ar tām iepazīstina. Man patīk, ka pirmās divas diska iespējas ir ļoti reālistiskas: spēja paskatīties uz Sauli un baltās gaismas spektrs, trešā – nu vajag arī pusaudžiem kaut ko  pārdabisku.

Latviešu autora piedzīvojumu romāns bērniem. Man kā pagājuša gadsimta bērnam, šī grāmata atbilstošajā vecumā būtu patikusi, mūsdienu bērniem, kuriem tuvs ir straujāks dzīves temps un notikumi, grāmata varbūt šķitīs dažbrīd par garlaicīgu. Grāmatā nav dzīšanās pakaļ ļaundariem puspasaulei, superieroču vai kas cits ultramoderns. Taču ir pusaudžu zinātkāre, neatlaidība, draudzība un godīgums. Manuprāt, šī grāmata piemērota lasīšanai pirms Aleksa Raidera un Teodora Būna piedzīvojumiem no Lasīšanas stafetes. Uz grāmatas vāka gan ir 10+, bet interese par dinozauriem puišiem parasti jau ir sākumskolas vecumā, valoda ir viegla un bērniem piemērota,  tā kā droši grāmatu var lasīt arī 3. un 4.klases skolēni.

laika_speles.mammai.jpg

Jācer, ka bērni neiedvesmosies tik ļoti no šīs grāmatas, lai liktu lietā šo veco tīklu

saplestaistikls

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s