Kapteiņa pērtiķis. Jākobs Vegēliuss

300x0_kapteina_pertikis_mazvaks

“Kapteiņa pērtiķis”- grāmata, kuras autors un ilustrators ir zviedru rakstnieks Jākobs Vegēliuss.  Nemaz nenojaušot sāku lasīt grāmatu, kas ļoti saistīta ar kuģniecību,  kas mani ievilka savos tīklos ar aizraujošo sižetu un piedzīvojumu garu. Jau no skolas gadiem man ar jūrniecību saistītās grāmatas ir īpaši mīļas, laikam jau tāpēc, ka jūrnieku dzīvi esmu redzējusi no agras bērnības.

Grāmatas galvenā varone Sallija Džounsa ir gorilla – cilvēkveidīgais pērtiķis, kurš daudz cietis no cilvēku nežēlības, līdz viņu izpirka Henrijs Koskela jeb Šefs un viņi kopā vadīja kravas šoneri  Hudson Queen. Sallija Džounsa ir neparasts pērtiķis – viņa labi rīkojas ar dažādiem instrumentiem, prot lasīt un rakstīt, saprot cilvēka teikto, viņai ir labi attīstīts prāts un ļoti ātri apgūst jaunas zināšanas, piemēram, darbu kuģa mašīntelpā, harmoniku remontu vai lidmašīnas motora uzbūvi. Jā – Sallija Džounsa ir autora fantāzijas tēls, bet vienreizēji labi iederas kā grāmatas galvenā varone un kā šī romāna atspoguļotāja pirmajā personā. Varbūt kādam tas liks aizdomāties, kā cilvēki izturas pret dzīvniekiem, jo grāmatas sākumā sevišķi daudz rakstīts par to, cik nežēlīgi cilvēki izturējās pret Salliju Džounsu.

Sallijas Džounsas un Šefa mierīgā dzīve izmainās, kad viņi ostas krodziņā O Pelicano sastop Alfonsu Moru – Lisabonas ostas rakstveža palīgu. Moru piedāvā Šefam naudu par kravas pārvešanu, bet, krava, kas tika nosaukta par flīzēm patiesībā bija ieroči. Bandīti nogremdēja Hudson Queen un, it kā ar to būtu par maz, Moru bija uzdevums nogalināt Šefu, lai neizpļāpājas. Tā kā Moru to nespēja, viņš bēgdams aizķērās un ievēlās piestātnes ūdenī. Viņš centās glābties pats no Monarhistu Brālības, bet policijas komisārs Gareta apcietināja Šefu par slepkavību. Savukārt Moru bija ļoti vājš, jo viņš glāba tikai savu ādu, bet nepadomāja par nevainīga cilvēka sodīšanu. Sallija Džounsa ļoti skumst par Šefu un arī viņu pašu vajā, lai ievietotu zooloģiskajā dārzā, līdz viņa iepazīstas ar Anu Molēnu, kura, lai arī zina baumas, ka kapteiņa pērtiķis ir bīstams, aicina to savā dzīvoklī un rūpējas par viņu, kā arī palīdz Šefa nevainības pierādīšanā. Kopā ar senjoru Fidaro Sallija Džounsa pagatavo harmonikas Šefam, lai viņš īsinātu laiku cietumā.  Autors lasītāju iepazīstina ne tikai ar Sallijas Džounsas emocijām un izjūtām, bet arī ar Lisabonas ostas apkārtnes dzīvi, darbu uz kuģiem, smago strādnieces darbu apavu fabrikā un pretstatā tam – prātam neaptveramo greznību Bhāpuras maharadža pilī, sākot no privātās dzelzceļa stacijas , kas līdzinās pilij un beidzot ar nule iegādāti privāto lidmašīnu DH 60G Gipsy Moth. Naudai un varenībai sekojošo maharadžas augstprātību autors apraksta, liekot direktoram Tērsgudam braukt uz audienci pie maharadžas divdesmit vienu dienu, kā arī precīzi to raksturo maharadžas māte, pastāstot Sallijai Džounsai, cik trūcīgi  dzīvo tauta, kamēr viņas dēls izšķiež naudu ekskluzīvām lietām. Nodaļās, kas apraksta dzīvi maharadžas pilī, lasītājs tiek iepazīstināts arī ar likumiem, kādi valda pilī, proti, vīrieši nedrīkst ieiet pils sieviešu spārnā, kas pa tiek stingri apsargāts. Sallija Džounsa, kaut arī ir iecelta par maharadžas kambaradjutantu, tomēr nav vīrietis un viņas pienākumos ir spiegot zenanan – pils sieviešu spārnā. Tā kā mani ļoti interesē ceļojumi un svešas valstis, Indijā aprakstītais man likās ļoti interesants, jo dzīve maharadžas galmā daiļliteratūrā nav bieži aprakstīta. Nepārstāstīšu šo aizraujošo grāmatu, jo piedzīvojumi un negaidīti pavērsieni lasītāju mudina lasīt tālāk, līdz Sallija Džounsa atrod Alfonsu Moru, kuru nogalina pie mīļotās kapa, bet savu dzīvesstāstu un atzīšanos viņš  apraksta vēstulē, kas paslēpta viņa kurpē. Šefs tiek atbrīvots, šoneris  Hudson Queen izcelts remontam, bet Sallija Džounsa nevēlas šķirties no saviem draugiem Anas un senjora Fidaro.

Grāmata par visdažādāko jūtu pretpoliem: labo un ļauno, par naidu un līdzjūtību, uzticību un nodevību, draudzību un naidīgumu, skumjām un prieku. Aizverot grāmatas vāku, pamanu lūpās smaidu, jo labais ir uzvarējis. Draudzība un uzticība vijas cauri visai grāmatai, nodevības tumšās piles nespēj saduļķot skaisto un cēlo. Neatlaidība, ticība labajam, draudzība un uzticība ir kā grāmatas virzītājspēks.

Viennozīmīgi – lieliska piedzīvojumu grāmata, kura man manā bērnībā būtu patikusi vislabāk no visām lasīšanas stafetes grāmatām. Uzskatu, ka šī grāmata ir līdzvērtīga “Kapteiņa Granta bērniem”, kura mani bērnībā aizrāva. Ja sadalu visas Lasīšanas stafetes grāmatas kategorijās: bērnu- pusaudžu literatūra un pieaugušo grāmatas, tad šī noteikti ir labākā no bērnu grāmatām, bet arī pieaugušais gūst prieku to lasot.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s