Asimetrija. Daina Grūbe

300x0_asimetrija_978-9934-0-7466-0.jpg

Autorei raksturīga sprigana, dzirkstoša valoda un trāpīgi salīdzinājumi. Grāmatu veido atsevišķi īsās prozas darbi.

Vieglais – mikroromāns.

Vieglais piedzimst ar ļoti nelielu svaru – 1330 g, bet normālu garumu 58 cm. Šajā stāstā ir parādītas vēl šodien novērojamās problēmas ārstniecības iestādēs, piemēram, dakteris pat nepaceļ galvu no pacienta kartiņas un runā ar to, kurš, viņaprāt, stāv kabinetā. Absurdā patiesība, ka skolēnu medicīnas lietas ir konfidenciāla informācija, bet tā ir pieejama visiem. Ļoti trāpīgi noraksturots Fizkultūrietis: nezināja par citiem vairāk kā viņi paši!  Trāpīgs citāts: “ja jau problēmas atrisinās katrs tētis un māmiņa, ko tad darīs pārstāvji? (Institūcijas)

Vieglais atšķīrās no citiem, viņš bija Citāds un Citādam būt vienmēr ir bijis grūtāk, sarežģītāk. Taču viņš nav vienīgais Citādais – tāds tādu atrod. Studējot Vieglais sastop meiteni, kura arī ir Citāda – viņai nav kreisā auss. Kad abi apprecas, viņiem gan ir bažas, ka arī bērniņš varētu piedzimt Citāds. Taču laiki ir mainījušies un citādība vairs netiek uzskatīta par nāves grēku. Bērniņš piedzima vesels un neatšķīrās no citiem jaundzimušajiem.

Spārni – gandrīz pasaka

Autores valoda nevilšus liek lūpu kaktiņiem celties uz augšu: ”kā tas ir tad, kad smagāka ir ķermeņa vidusdaļa, to es zināju labi, jo katrs no tiem diviem zeperiem, kas tagad melnām mutēm bizenēja pa māmuļas lauku sētu, savulaik gluži mierīgi bija ietilpuši tieši šajā mana ķermeņa daļā, pievienojot tam gandrīz četrus kilogramus svara. Bija gadījies piedzīvot arī papildus smagumu galvā – kad ķermeņa vidusdaļā ieliets kāds litrs stiprāka šķidruma, smagums nez kādēļ mēdz nevis palikt šajā daļā, bet gan pacelties uz augšu un iesēsties paurī”.

Kad Halinai kādā naktī sapnī izaug spārni, galvenais ir – domāt mierīgi un racionāli! Tas būtu jāievēro jebkurā nestandarta situācijā. Un tad nu viņa izdomā, ka varbūt vērts aizlidot uz upesmalu un palūrēt, vai patiešām laulenis tur ir vai ir pie Dzidriņas? Tas bija sapnis, kurā tomēr tika vilktas paralēles ar reālo dzīvi.

Iepazīšanās sludinājums – novele

Novele lika aizdomāties: Cik dažādi cilvēki atsaucas uz iepazīšanās sludinājumiem? Cik daudz mēs svešiniekam uzticam par sevi? Cik iznformācija, ko mēs uzzinām un ko mēs sniedzam ir patiesa?

Lelle – monologs

Smeldzīgi skumjš stāsts, kuru stāsta Lelle, Adelītes lelle. Skumjas jau par Aijiņu, kura nodzīvojusi vien 6 minūtes. Kamēr Adelītes māmiņa reanimācijā cīnās par savu dzīvību pēc aijiņas zaudējuma, tētis sestdienas vakarā nav mājās un pārrodoties bauda vientulību ar degvīna pudeli. Dzērājtētim metot pusizdzerto pudeli pret virtuves skapīti, no plaukta izkrīt Adelītes dāvanai domātā lelle. Tad lellē iemājoja mazās mirušās māsiņas Aijiņas dvēselīte. Lelle runāja, dzirdēja un spēja sajust, bet tikai nerunāja. Dvēselīte pameta lelli, kad piedzima maza māsiņa.

Aināriņš – stāsts

Aināriņš, kurš visu mūžu ir bijis pamuļķis un ar garīgo aizturi, izglābj savu sešdesmitpiecus gadus veco māti no ugunsgrēka ar tādu spēku un ātrumu, kas iespējams tikai briesmu brīžos.

Lietussargs – impresija

Monē gleznas “Sieviete dārzā” reprodukcija ūdensnecaurlaidīgā formātā (Claude de Monet, Femme au Jardin).

Pasmaidīt stāsts liek, kad svešvārdi tiek laboti uz latviešu valodu, jo, ak cik bieži, mums pasprūk citu valodu aizguvumi, piemēram, prezents – velte, dreskods – noteikumi apģērba izvēlē (anglicismi), kurtka – vēja un lietusjaciņa (rusicisms), sirmis – lietussargs (aizguvums no vācu valodas).

Man patika doma, kā lietussargs var izmainīt sievietes dzīvi no muzeja darbinieces līdz māksliniecei (doma par krāsām un gleznošanas sākšana jau ir solis ceļā uz mākslinieku).

Viena diena manā mūžā – pārskats.

Mēs katrs atskatāmies vakarā uz dienā paveikto: kas izdevies kā bija plānots, kam neatlika laika. Citu dienu šādam atskatam tiek veltīts vairāk laika, citu dienu – mazāk. Arī šis pārskats ir atskats uz vienu dienu. Man šajā stāstā patika atziņa: sapnis ļautu atvadīties no iepriekšējās dienas. Pēc sapņa nāk jauna diena ar saviem mērķiem un savu ritmu.

Trīspadsmit. Vēsturisks stāsts.

Trīspadsmit ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Kad Odrijai 13.dzimšanas diena, piektdienā, 13.janvārī, viņas mātei Adrijai tiek piešķirts dzīvoklis 13.janvāra ielā 13. Taču otru bērnu Andri, kurš dzimis 13.martā, ķibeles vajā ik uz soļa. Kad sēdē paziņo, ka Adrijai ar ģimeni ir piešķirts  dzīvoklis Nr.13, kas atrodas 13.janvāra ielā 13, taču viss dzīvē plūst un mainās. Arī iela tiek pārdēvēta un māju numuri un dzīvokļa numuri mainās. Galvenā atziņa: mainās laiki, mainās viedokļi un skaitļi, tikai būtiskākais paliek nemainīgs. Katra paša ziņā ir izvērtēt, kas viņam ir būtiskākais.

Asimetrija – stāsts

Asimetrija ir visa stāstu krājuma nosaukums. Asimetrija ir simetrijas trūkums, tātad ne visam mēs varam novilkt simetrijas plakni, pasaule nav pareiza un perfekta it visā. Man atmiņā iespiedās citāts: “nevajag man atņemt sāpes, tik lieliski ir tās atkal just”. Tikai izdzīvojot sāpes, mēs saprotam, ka ir spēja sajust un mēs dzīvojam. Dzīvē mijas sāpes ar prieku, laime ar naidu, ne vienmēr tas viss ir līdzsvarā.

Atziņa pēc “Lietussargs – impresija” : “Ziedēt var arī lietussargi!” Neticiet? Aizbrauciet uz Viļņu, kur kādā ieliņā, paskatoties uz augšu, pasaule kļūst ziedoša krāsaino lietussargu debesīs.

asimetrija_lietussargi.jpg

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s