Ābolu smarža. Anja Jonuleita

300x0_abolu_smarza_mazvaks.jpg

“Ābolu smarža” ir stāsts par divām sievietēm, 31 gadus veco žurnālisti Hannu un viņas mirušo tante Eli (Elizabeti).

Hanna ceļo uz Umbriju, kas ir reģions Itālijā, lai atgūtu savas tantes Elizabetes (vienkāršāk viņa tiek saukta par Eli) mantojumu – dzīvojamo mājiņu un senas akmens ēkas Kastelnovo. Eli ir uzaudzinājusi Hannu no deviņu gadu vecuma, jo viņas vecāki ir gājuši bojā nelaimes gadījumā, bet cik daudz patiesībā Hanna zina par Eli dzīvi? Elizabetes tēvs ir tirāns, no kura cieš visa ģimene. Viņš ir nolēmis, ka meita pēc pamatskolas strādās viņa saimniecībā, kaut gan pati viņa sapņo par ģimnāziju. Elizabeti izglābj mācītājs un viņa vienpadsmit gadu vecumā ir nonākusi pie mūķenēm mācīties realskolā. Vēstules stāsta Elizabetes satikšanās ar itāli Džordžo, mīlestību, kas jātur slepenībā, jo Džordžo ir precējies, grūtniecību, mazuli Johannesu, kurš pēc trīs dienām ir pazudis.

Atrodot Eli plauktā dziesmu izlases kasetes, Hanna saprot, ka viņa daudz ko nezina par savu tanti, par to, ka arī tante ir mīlējusi. Tikai tad viņai pēkšņi nāk atskārsme, ka viņa kā mazs bērns ir dzīvojusi pārliecībā, ka tantei pietiek tikai ar viņu. Bet tā taču ir bieži – mums liekas, ka mēs esam svarīgākie vecāku dzīvē un bieži aizmirstam, ka vecākiem arī ir savas vēlmes un emocijas. Ir labi, ja to var izrunāt, bet ja ne, tad tam ir kāds iemesls. Domājot par Eli, Hanna analizē arī savu dzīvi – attiecības ar precētu vīrieti Martinu. Vai viņa ir laimīga savā mīlestībā, vai viņas liktenis būs tāds kā Eli?

Hanna nespēja saprast, kāpēc Eli ir vientuļniece un dzīvo nomaļus no visiem, tiekot dēvēta par “nomales karalieni” un citos riebīgos vārdos.

Hanna satiekas ar ciemata iedzīvotājiem, lai vairāk uzzinātu par Eli. Ciemā sastaptā Roberta Hannai pastāsta par Eli dzīvi un aizved pie Mateo Di Lauro, ko ciema iedzīvotāji dēvē par “ābolu vācēju”- cilvēku, kurš mēģina saglabāt pagātni. Ne tikai akmeņus un mūrus, bet arī kokus. Viņš glābj vecās ābolu šķirnes no izzušanas. Manuprāt darbs, ko neviens nav iedomājies, bet ļoti svētīgs, jo arī Latvijā stādu audzētavās vairs nav nopērkamas vecās augļu koku šķirnes un tad nu jācer, ka kādā vecā ābeļdārzā kāda ir saglabājusies un jāmēģina uzpotēt, bet Itālijā augļkopība ir pamatnozare lauksaimniecībā. Taču Mateo nav tikai skarbs lauksaimnieks, bet arī ļoti labi spēlē klavieres. Gan viņš, gan viņa ābeļu dārzs maģiskā veidā piesaista Hannu. Kādā vakarā Hanna nejauši uzzina, ka Mateo īstais vārds ir Paolo Di Lauro un viņš ir dibinājis koncernu FoodTec Italia. Kāda ir Mateo saistība ar Eli, autore patur noslēpumā līdz pašai pēdējai grāmatas lapaspusei.

Paldies autorei un tulkotājai par bagātīgo valodu, piemēram, “Man piemīt vājība pret atvasaru – šo veco meitu vasaru ar silto gaismu”

Lieliska grāmata un aizkustinošs un aizraujošs ceļojums pagātnē. Romānā mainās stāstījums starp Eli un Hanna dzīvi. Un, lasot Eli stāstu, mēs nonākam citā laikā – pagātnē. Lasot Elizabetes vēstules, mēs nezinām, kam tās adresētas, tās ir kā dienasgrāmata par Eli dzīvi. Hannas ceļojumā uz Umbriju autore ir aprakstījusi Itālijas dabas ainavas, kas lasītājam rada priekšstatu par Toskānas ainavām: līkumainajiem ceļiem, ciprešu alejām, olīvu birzīm, liekas, ka lasītājs burtiski tiek ierauts Itālijas dabas smaržu virpulī. Visā grāmatā autore uzbur dabas ainavas un rada sajutu, ka lasītājam pieskaras Itālijas pasakainais skaistums.

Emocionāla, aizraujoša grāmata, kas piesaista, saviļņo un ļauj pasapņot.

abolusmarza.JPG

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s