Nārnijas hronikas, 1. Burvja māsasdēls. KLAIVS STEIPLZS LŪISS

300x0_narnijaburvjamasasdels.jpg

Grāmatas darbība sākumā risinās Londonā. Pavisam parasta meitenīte Pollija Plamere iepazīstas ar zēnu Digoriju, kurš kopā ar smagi slimo māti ir apmeties dzīvot pie mistera Keterlija jeb tēvoča Endrjū un mis Keterlijas jeb krustmātes Letijas. Kā jau visi bērni, arī Pollija un Digorijs ir zinātkāri un dodas meklēt, uz kurieni ved mazās durtiņas no viņas bēniņu pieliekamā.  Pēc neilga gājiena pa tumšu tuneli viņi nonāk svešā istabā, kurā uz galda stāv paplāte ar pāros sakārtotiem dzelteniem un zaļiem gredzeniem. Izrādās, ka istabā ir arī tēvocis Endrjū. Ja apkārtējie viņu uzskatīja par traku, tad patiesībā viņš bija ļoti cietsirdīgs, nežēlīgs, ļauns, zemisks, egoistisks cilvēks, kurš piespieda bērnus iesaistīties viņa eksperimentā. Ar viltu pierunājot Polliju uzvilkt dzelteno burvju gredzenu, viņš panāk, ka meitene pazūd. Pēc tam tēvocis Digorijam pastāsta par gredzenu izcelsmi un saviem eksperimentiem nosūtīt kādu uz Citu Pasauli. Digorijs izjūt savu bezspēcību, kad tēvocis stāsta par savu trako eksperimentu un savu plānu, vienīgo iespēju, kā dabūt Polliju atpakaļ – tur jādodas arī Digorijam. Uzvelkot gredzenu Digorijs nokļūst  Starppasauļu mežā. Pateicoties Digorija zinātkārei, bērni nedodas viss atpakaļ, bet izmēģina nokļūt Citā Pasaulē un nonāk zudušajā pasaulē Čārnā, kur viņu zinātkāres dēļ tiek no burvestības pamodināta ragana – Čārnas valdniece karaliene Džeidisa. Un pavisam savādāka ir viņu sastapšanās ar lauvu Aslanu un brīnums, kad viņu acu priekšā top jaunā pasaule Nārnija. Šajā brīdī tas nedaudz sasaucas ar Bībeli un Pasaules radīšanu, tiek pieminēta Ievas meita, ābols, Aslans no katras dzīvnieku sugas izvēlas pāri, bet Lauva kā zvēru valdnieks.

Pollija un Digorijs ir apveltīti ne tikai ar zinātkāri, bet arī ar labām prāta spējām, domājot, kā cīnīties ar ļaunumu, dabūt raganu prom no Zemes un godīgumu, kad Digorijs turējās pretī raganas kārdinājumam nevis ābolu aiznest Aslanm, bet savai mātei, lai izdziedētu viņu. Tas iespējams tikai ļoti godīgam un garā stipram cilvēkam, lai izpildītu doto vārdu nevis ar burvju augli trauktos glābt mātes dzīvību. Vēlāk Aslans izstāsta, kas būtu noticis ar zagtā ābola ēdāju, tas varētu noderēt kā mācība lasītājam.

Tā grāmata pirmoreiz oriģinālvalodā izdota 1955.gadā, tad autors bērnu nokļūšanu no vienas pasaules citā apraksta caur dīķīšiem. Mūslaiku bērniem labāk būtu paticis vārds “portāli”, bet grāmata ļoti piemērota bērniem un pusaudžiem. Autoram ir bagāta valoda un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, kas spēj uzburt sajūtas, ka lasītājs pats ir gan Starppasauļu mežā, gan izbauda Nārnijas tapšanu: “Nārnija! Nārnija! Nārnija! Mosties! Mīli! Domā! Runā! Lai tavi koki prot staigāt! Lai tavi zvēri prot runāt! Lai tavi ūdeņi ir dievišķīgi!”, sajūtas lasot ir neaprakstāmas.

Grāmata ir bagāta ar daudzām atziņām, katra ver būt noderīga, bet, ja liekas, ka tiešām iet slikti, tad jāatceras krustmātes Letijas vārdi: “Ja kādreiz neveicas, tad parasti kādu laiku viss iet aizvien greizāk un greizāk, bet, ja notikumi atkal iegriežas pareizajās sliedēs, tad bieži vien labais kļūst vēl labāks”.

narnijas_hronika_mammai.jpg

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s