Lakstīgala. Kristīne Hanna

300x0_lakstigala_mazvaks.jpg

Grāmata sākas ar vārdiem ”Ja savā garajā mūžā esmu kaut ko iemācījusies, tad tā ir atziņa: Mīlestība parāda, kādi mēs vēlamies būt, bet karš atklāj, kādi esam patiesībā.”

Skarbi un patiesi romānā uzplaiksnī dažādas jaunas atziņas:

  • “Tuvojoties mūža galam, es apzinos, ka skumjas – tāpat kā nožēla – nogulsnējas mūsu DNS un uz visiem laikiem kļūst par daļu no mums. “
  • “Ja es jau daudz agrāk būtu izstāstījusi patiesību vai arī biežāk dejojusi, iedzērusi un dziedājusi, iespējams, dēls būtu redzējis mani, nevis to uzticamo, viduvējo māti.” Šo varbūt ir vērts atcerēties, ka varbūt bērni būtu priecīgi, redzot māti biežāk dejojam un dziedam nevis tikai rūpju māktu par to, lai visiem būtu ko mugurā vilkt, lai pusdienas būtu gatavas, māja tīra, puķu dobes izravētas, vecāku sapulces apmeklētas un vēl simt un viens sievietes – mātes darbs.

Romāna varones ir  māsas Izabella Rosinjola un viņas vecākā māsa Vianna Moriaka, kuras ir ļoti  atšķirīgas pēc temperamenta un dzīves uzskatiem, bet pati par sevi spilgta un neaizmirstama personība. Meiteņu māte ir mirusi, kad Viannai bija astoņi gadi, bet Izabellai astoņi un tēvs meitas vienkārši pameta internātskolā. Romāna darbība sākas 1939. gada augustā Francijā, tātad Otrais pasaules karš. Vianna kopā ar mīlošo vīru Antuānu un mazo meitiņu Sofiju dzīvo Luāras ielejā. Sākoties Otrajam pasaules karam, Antuāns tiek iesaukts armijā. Vianna atceras brīdi, kad viņas tēvs tika iesaukts armijā, kad pašas mamma teica: “Nebaidies”, tagad viņa šos vārdus saka savai meitai Sofijai. Vianna zināja kara sekas, viņas bērnības atmiņas saistījās ar karu, atgriežoties mājās no kara viņas tēvs bija ļoti izmainījies, viņš vairs nebija tas cilvēks, kas bija pirms kara. Ar mīlestības vārdiem uz lūpām viņa pavada Antuānu karā. Izabella ir četrus gadus jaunāka par Viannu. Iesākumā aprakstīta   Izabellas atrašanās savrupmājā, kas ir dižciltīgo meiteņu pansionāts, kas izskatās kā no konditorejas skatloga dekorācijas – no karamelēm veidota pils ar apgrauzdēta cukura logiem un slēģiem ābolu sukāžu krāsā. Autores mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi ir izcili noslīpēti līdz smalkākajām niansēm, tas vien piedod grāmatai neaizmirstamu burvību, neskatoties uz abu māsu skarbajiem izdzīvošanas apstākļiem. Kad Izabella no meiteņu internātskolas tiek aizsūtīta atpakaļ pie tēva uz Parīzi, tēvs piespieda viņu doties pie māsas Viannas. Sākas viņas ciešanu ceļš, cenšanās izdzīvot, sveši cilvēki, karš, cerība uz brīvību.

Ceļā uz Etānu Izabella iegūst vārdu “Lakstīgala” kā viņu nodēvē kāds svešinieks Gaetāns Dibuā, šādi viņu gan arī bija saukusi māte, bet viņa nomira, kad Izabellai bija četri gadi. Kopīgi viņi turpina ceļu uz Karivo pie Viannas un Vianna atrod māsu savā dārzā ar sakropļotu seju un asinīm noplūdušu. Nu viņām divatā jācenšas izdzīvot. Kad pilsētā ienāk vācieši, Izabella, kaut arī jaunākā, ir drosmīgāka un apķērīgāka, ir paglabājusi vērtslietas un pagrabā novietojusi pārtikas krājumus. Gaetāns ir Izabellas mūža mīlestība, kura par spīti visam izdzīvo, neskatoties uz laiku, kas pagājis, neskatoties uz Izabellas slimību. Tēva mīlestības apliecinājumu un lūgumu piedot Izabella un Vianna saņem jau tad, kad tam vairs nav nozīmes.

Neaprakstīšu visus notikumus, kas aprakstīti šīs grāmatas 494 lapaspusēs, bet grāmata ir spilgts pirmskara un kara laika atainojums Francijā. Taču karš atstāja dziļas brūces visās dvēselēs, jo īpaši bērnu. Sofija, pieaugusi, pēc tā visa, ko bija pārcietusi, baidījās no pasaules. Taču viņa bija drosmīga un nebaidījās no vēža.

Romānā dominē dažādas emocijas, bet niansēti es uztvēru zaudējuma sāpju atspoguļojumu, ko ļoti nedaudz kompensēja autores bagātā valoda, aprakstot Franciju pirms kara. Cauri visai grāmatai vijas tādas attiecības kā māsu mīlestība, draudzība, uzticība, mīlestība par spīti karam un piedošana.

lakstigala.jpg

.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s