LABĀ UN ĻAUNĀ SKOLA. Somans Čainani

300x0_laba_un_launa_skola.jpg

Grāmatā attēloti mūžīgie pretstati: labais un ļaunais interesantā, pasakas formātā. Bet vai vienmēr melns ir melns, balts ir balts un ļauns ir ļauns? Sakāmvārds vēsta: “Ne vienmēr velns ir tik melns kā to mālē”.

Sofija tēva vārdos saklausa pārmetumu un, kas bērnam ir vissāpīgākais, salīdzinājumu ar citu bērnu. Manuprāt, tas bērnā veicina zema pašvērtējuma veidošanos un bērns nenotic tam labajam, kas viņā ir. Sofijai kā meitenei būtu bijis ļoti nozīmīgi, ja tēvs saskatītu viņas skaistumu un to, ka viņa ir īpaša. Sofijas skaistumkopšanas rituālos gan ir kaut kas no viduslaikiem, maģijas un burvestībām. Vai cilvēku, kuram nav draugu, var nosaukt par raganu? Vai tāpēc, ka Agata ir neglīta, viņa ir slikta?

Šī ir grāmata, kurā ir ļoti daudz atziņu. Tas, ka kāds valda pār cilvēku likteņiem, bet tai pat laikā dzīve ir atkarīga no katra iekšējās būtības. Trīs, manuprāt, nozīmīgākās atziņas:

  1. “Mēs domājam, ka zinām, kā pusē esam. Mēs sadalām dzīvi Labajā un Ļaunajā, skaistajos un neglītajos, princeses un raganās, pareizajā un aplamajā. Bet jau nu tam visam pa vidu būtu vēl kaut kas?”. Nenoliedzami, bieži vien ārēji šķietams ļaunums sevī slēpj apbrīnojamu labestību un uzupurēšanos un otrādi.
  2. Grāmatas beigās patiesie vārdi, ko vajadzētu katram ņemt vērā: “Nav nozīmes, kas mēs esam. Nozīme ir tam, ko darām”.
  3. “Dzīvo pati savu dzīvi”. Caur šiem vārdiem Agata sajuta arī to, ka Sofija bija tā, kas lika viņai justies normālai, vajadzīgai, jo bez Sofijas viņa bija tukša vieta, viņas dzīve bija tumsa un sāpes. Tai pat laikā šie vārdi ļāva Agatai sajust savu būtību un pašai saskatīt sevī to dvēseles skaistumu, kas viņā mīt. Ne velti Talantu cirkā Teātrī ieradās visskaistākā princese, kādu neviens līdz šim nebija redzējis – Agata.

Grāmata beidzas kā īsta pasaka. Kaut arī Sofija ir mirusi, īsta draudzība viņu atdzīvina. Man smaidu izvilināja vārdi: “Kuram mūsu pasakā vajadzīgi prinči?” Iespējams, ka tiešām tā ir pasaku ietekme, ka katra meitene gaida savu skaisto princi, bet skaistais princis var būt ar melnu dvēseli un pūķa raksturu. Grāmata liek ieskatīties un novērtēt to, kas mums katram ir dots, šajā gadījumā Agatas un Sofijas draudzība, kas neskatoties uz to, ka viņu dzīves vēlējās noteikt un likteni rakstīt Skolas Direktors un Stāstnieks, savu draudzību vērtēja augstāk par visu. Protams, šķēršļi, kuri viņu draudzībai tika likti, bija diezgan nežēlīgi, bet līdz ar to grāmata ieguva spraigu sižetisko līniju. Kā meitenes tika galā ar visiem pārbaudījumiem, ko liktenis Skolas Direktora un Stāstnieka veidā viņām ir sagatavojis?

Grāmata  ir piemērota jebkura vecuma lasītājai (tomēr vairāk domāta meiteņu auditorijai), jo ir ļoti emocionāla, aizraujoša, burvestībām un maģijām apvīta, kas piesaista pusaudžus kā lasītājus. Šī ir grāmata ir par īstu draudzību.

labalaunaskolaIneta.jpg

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s