Mūsu spožās dienas. Dženifera Nivena

300x0_musu_spozas_dienas_mazvaks

Šis ir neparasts, sirdi plosošs un drosmīgs  pirmās mīlas stāsts starp diviem neparastiem vidusskolēniem. Galvenie varoņi ir Teodors Finčs, kurš cieš no depresijas un pastāvīgi domā par veidiem, kā viņš varētu nogalināt sevi. Taču ik reizi kaut kas notiek, kas viņu aptur. Grāmatas sākumā tā ir Violeta Mārkija, kura skaita dienas līdz izlaidumam, grāmatas sākumā līdz izlaidumam ir palikušas 154 dienas. kāpēc viņa skaita? – lai aizbēgtu no sāpēm un skumjām pēc mātes nāves. Finčs un Violeta sastopas zvanu tornī sešus metrus virs zemes un šoreiz Violeta ir tā, kura neļauj Finčam izdarīt pašnāvību.

Teodors Finčs ir garīgi slims, jo plāno savas pašnāvības un novērtē desmit baļļu skalā, cik tās ir izdevušās, kāda ir statistika, pēc tam visu pieraksts. Taču šoreiz ir pagrieziena punkts, jo sastaptā tornī sastaptā Violeta viņā ir radījusi interesi un viņas dēļ viņš pat piereģistrējas feisbukā. Tā sākas viņu sarakste un draudzība. Tad jau satikšanās, pastaigas, kopīgi projekti. Viņi spēj glābt viens otru un viņu eksistence ir atkarīga no otra. Jauniešu sarakste ļauj ieskatīties viņu domās, izjūtās un noskaņojumā. Teodora rakstītais: “Manas smadzenes ir man mīklainākais mehānisms – allaž dūc, san, traucas augšup, ierēcas, pikē un tad nogrimst dubļos. Un kāpēc? Kā vārdā šī plosīšanās? “ jau liecina par to, ka viņam nepieciešama medicīniska konsultācija. Šajā gadījumā vienīgā, kas uz to varētu pamudināt, ir Violeta.

“Mūsu spožās dienas” ir jauniešu romāns, kurā liela daļa no saziņas starp jauniešiem notiek sociālajos tīklos, šai gadījumā feisbukā. Ja autore to nebūtu paredzējusi, mūsdienu jauniešiem romāns šķistu vecmodīgs, jo ļoti liela viņu ikdiena paiet sociālajos tīklos un no tā, kā jaunietis tur tiek novērtēts. Garīgās slimības ir tās, par kurām cilvēki ļoti bieži izvairās runāt, bet to ir ļoti daudz un dažādas, arī šādi cilvēki ir mūsu sabiedrības locekļi un īpaši grūti viņiem ir skolas vecumā, kad tikko tu neesi tāds kā citi, tu tiec atstumts. Garīgo slimību gadījumā ļoti liela nozīme ir ģimenes atbalstam, bet grāmatā aprakstītajā, ģimenes locekļi par abiem jauniešiem interesējās ļoti virspusēji, viņi vai nu neredzēja vai negribēja redzēt abu jauniešu problēmas. Vecākiem vajadzēja saskatīt Finča problēmas un tajā brīdī, kad viņš gatavojās izdarīt pašnāvību noindējoties, zāļu skapītī nevajadzētu atrasties nekam tādam, kas viņam palīdzētu īstenot savu nodomu, pat ne miegazālēm.

mususpozasdienas.jpg

 

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s