Ienirt. Kristofs Onodibio

300x0_ienir

Grāmata sākas ar vārdiem:

“Viss sākās ar tavu piedzimšanu. Tev. Viss beidzās ar tavu piedzimšanu. Mums. Es, tavs tēvs. Viņa, tava māte. Tava piedzimšana bija mūsu nāve”. Tie ir tēva vārdi savam dēlam. Viņš kā grēksūdzē atzīstas, ka mīlējis un ienīdis bērna māti vienlīdz stipri. Bērnam kā mīlestības auglim šajā lielajā mīlestībā, vajadzēja sievieti ar vīrieti vēl vairāk vienot, bet to nespēja. Cilvēki, starp kuriem bija šī mīlestība, bija radikāli atšķirīga. Taču bērna nākšana pasaulē bija smaga, dažbrīd likās, ka tēvs neizturēs bērna cīņu starp dzīvību un nāvi, iespējams, ka māte bija psiholoģiski vājāka, tāpēc salūza. Savas izjūtas vīrietis nespēja pastāstīt sievietei, bet varbūt vajadzēja? Varbūt tad viņa neaizietu, nebēgtu? Bet varbūt viņa bija nogurusi no attiecībām? Baidījās no atbildības? Jaunpiedzimušo tēvs nosauc par Hektoru. Hektora māte Pasa ir māksliniece un pašai vien zināmu iemeslu dēļ, viņa aizbēg no sava bērna un bērna tēva. Vīrieša mīlestība pret Hektoru ir dabiska tēva mīlestība, jo viņš cenšas atgriezties mājās pēc iespējas ātrāk, lai redzētu dēlu, bet Pasa – arvien vēlāk. Vīrietis, vārdā Cēzars, stāstot notikušo dēlam,  cenšas analizēt, kāpēc? Kas bija noticis nepareizi? Kādu dienu vīrietis saņem ziņu, kas mudina doties pa Pasas pēdām. Ko viņš atrod? Pēc ilgiem meklējumiem viņš atrod vietu, kur dzīvojusi Pasa. Pasa ir mirusi, bet viņas istabā ir haizivs fotogrāfija, fotogrāfija ar milzu āmurhaizivi Sphyrna mokarran Nūru – to, kuru viņa bija adoptējusi. Lai arī vīrietis sievietes mantās neatrod nevienu fotogrāfiju ar sevi vai dēlu, viņš vēl arvien viņu bezgalīgi mīl. Meklējumu laikā viņš atceras par vienošanos, ko noslēdzis ar Pasu: mēs mīlam viens otru, un, kad mīlestība beidzas, mēs šķiramies.

Pasa ir egocentriska būtne, visu dzīvi koncentrējot uz sevi, nepadomājot par vīrieti un dēlu, kurus pamet, nenovērtējot to kas viņai ir, neizbaudot mātes jūtas un vīrieša sniegto mīlestību. Tikai ļoti egocentriska būtne var šādi rīkoties aizbēgot un nedomājot par palikušajiem. Vīrietis Pasu nenosoda par viņas rīcību, jo tas neko nemaina.

Dziļš un psiholoģiski smags romāns, kurā autors parāda mīlestību, kas nav vienkārša, bet ļoti daudzšķautņaina, mīlestību, kas izvēršas traģēdijā. Iesaku izlasīt šo emocionālo romānu arī citiem lasīšanas stafetes vecākiem, jaunākiem par 16 gadiem, tas varētu būt arī pasmags. Man ļoti patika autora mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi, kas romānu padarīja vēl izteiksmīgāku un niansētāku.

ienirt_mammai2

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s