Pamatskola. Kā es izdzīvoju cīņā ar huligāniem, brokoļiem un Čūsku kalnu. Džeimss Patersons

pamatskolakaesizdzivojucinaarhulig

Reifs Kačedorians – puisis, kuram nepatīk skola, nepatīk mācības, bet patiesībā diezgan labs draugs. Kaut arī palaidnis viņš nespēj nomierināties, kad viens no nometnes puišiem – Normens bija palicis mežā, precīzāk – Čūsku kalnā, bet pārējiem tika teikts, ka jāiet gulēt nevis jāmeklē pazudušais. Viņš arī uzņēmās visu vainu, lai Normens paliktu nometnē, bet no nometnes izslēgtu tikai viņu.

Grāmatas darbība šoreiz risinās vasaras nometnē, kurā lasītājs var iepazīt nometnes kārtību, ja nevienu reizi pats nav bijis nometnē un arī sastapties ar tādu problēmu kā apsaukāšanās. Lai kā kāds apsaukātu citu cilvēku, šeit vietā ir teiciens: “Nekad nedari otram to, ko pats nevēlies saņemt pretī!”. Pirms pateikt kādu aizskarošu vārdu, vajag padomāt, kā otrs cilvēks jutīsies, kā tu pats justos viņa vietā? Tātad – kaut arī viegli lasāma grāmata un pilna piedzīvojumiem un palaidnībām, bet savā ziņā arī pamācoša.

Manī smaidu izraisīja fakts, ka Reifs pat nenojauta, ka viņa mamma Džūlza Kačedoriana var kļūt arī par pasaules niknāko mammu, ja iet runa par viņas bērnu. Domāju, ka daudzi bērni pazīst mammu tikai daļēji, bet tad, ja tiek aizskarts viņas bērns, mamma bieži vien pārvēršas “lauvu mātē”. Protams, cik katra to parāda ir katras pašas ziņā, bet aizstāvēt savu bērnu māte dodas vienmēr. Un protams, vecmāmiņa, kura vienmēr samīļo savu mazbērnu, lai kādas palaidnības būtu izdarītas. Tas ir burvīgākais mazbērnu un vecvecāku attiecībās – nenosodīt, nekritizēt, bet samīļot un uzklausīt.

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s