Muris un Vufs. Timo Parvela

300x0_murisunvufs.jpg

Ja kāds man tagad jautātu – vai es tiešām lasu bērnu grāmatiņas, kad bērni ir tajā vecumā, kad paši lasa, es atbildētu apstiprinoši, jo “Muris un Vufs” ir tāda bērnu grāmatiņa, kādu ir prieks lasīt.

Muris bija kaķis – sapņotājs, nedaudz paslinks, mākslinieciska būtne, jo glezno,  guļava un viltīgs, Vufs bija suns – draudzīgs, izpalīdzīgs, strādīgs un praktisks – vienmēr domā uz priekšu, gan par gaidāmo ziemu, gan iztikšanu. Neskatoties uz ļoti pretējām rakstura īpašībām, viņi ir draugi un kopīgi dzīvo debeszilā mājiņā kalna galā pie dīķa. Varbūt kā dzīvē: pretpoli pievelkas vai arī viena praktiskums kompensē otra sapņainumu un fantāzijas. Muris tic: ja kaut ko ļoti vēlas, tas arī piepildīsies, bet Vufs netic brīnumiem, jo visu vienmēr ir panācis smagi strādājot. Arī tad, kad Muris sapņo par spārniem, Vufs uztaisa draugam spārnus – viņš ir īstenojis Mura sapni un ir tāpēc laimīgs. Domāju, ka šeit vietā ir citēt Raiņa atziņu: “Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams.”

Blakus ciemā dzīvo cūciņa Ruksiņa, vista fon Ko, gotiņa Mūmiņa, zirgs Ījāns, pīle Pēksone, āzis Miks Mēmeks un citi. Grāmatā ir divdesmit stāstiņi, kuri ir gan jautri gan nopietni. Kaut arī grāmatiņa vairāk piemērota jaunākā skolas vecuma bērniem, atziņas par draudzību, par sevi kā draugu, par attieksmi pret citiem, var gūt lasītājs jebkurā vecumā.

muris_vufs.jpg

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s