Nikijas dienasgrāmata 10. Ne pārāk perfektas suņu aukles stāsti. REIČELA RENĒ RASELA

300x0_nikijasdienasgramataneparakperfektas_10.jpg

Šī ir jau desmitā “Nikijas dienasgrāmata”, bet pirmā no “Nikijas dienasgrāmatām”, kuru izlasīju, jo mani uzrunāja apakšvirsrakstā pieminētā suņu aukle. Esmu pamanījusi, ka 8 līdz 12 gadus vecas meitenes ļoti labprāt lasa un pārspriež “Nikijas dienasgrāmatās” aprakstīto. Meitenēm pašām ir savas dienasgrāmatas un viņas zina, ka dienasgrāmatām parasti uztic to, kas tiek turēts noslēpumā citu acīm un ausīm. Grāmatā aprakstītas Nikijas Maksvelas attiecības ar Brendonu, konflikti ar Makenziju Holisteri. Bet visa dienasgrāmata ir veltīta tam, kā Nikija glābj pie patversmes atstāto zelta retrīveru Holliju un viņas septiņus kucēnus. Šī glābšanas akcija ir piedzīvojumiem bagāta, jo nav viegli paslēpt astoņus suņus tā, lai par tiem nenojaustu neviens skolā, ne vecāki, ne ļaunākā ienaidniece Makenzija. Grāmatas autore prasmīgi parāda skaistās un stilīgās Makenzijas sliktās īpašības, gan apmelojot, gan izprovocējot, gan dažādos veidos pazemojot Nikiju, bet vienlaikus tikpat prasmīgi tiek atklātas Nikijas spējas tikt ar to visu galā. Ko es ieteiktu no tā mācīties pusaugu meitenēm: nelaid ļaunumu sevī iekšā, nelolo atriebības kāri, jo tā tikai uzkurināsi ļaunumu, bet domā, kā smalki atspēlēties, kā to darīja Nikija.

Dienasgrāmata uzrakstīta vieglā, bērniem viegli uztveramā valodā un gandrīz katra lapaspuse ir ilustrēta. Man patīk, ka zīmējumi ir gaumīgi, samērīgi un nepārspīlēti.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s